Vēršu radošajās animācijas darbnīcās 2022. gadā mākslinieku vadībā un sadarbībā ar Mazsalacas stāstnieku kopu bērni izveidoja animācijas filmu.

Vērsi, vai Tu krelles vērsi?
Vērsi, vai Tu durvis vērsi...
Ir tāds teiciens - ķerties vērsim pie ragiem. Ko gan tas nozīmē? Nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam. Kas tad ir galvenais Vērsī mazā ciemā Igaunijas pierobežā.

Noskaties un Tu visu uzzināsi :)

Animācijas filma ir tapusi sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem. Par filmas saturu atbild biedrība "Attīstības un inovāciju mācību centrs" Vairāk par projektu: https://7gaismasstari.mozellosite.com

Ciemats Vērsis mājas "Vērši"

Biruta Lūsīte atceras:

Man šitā (Vērša kluba) zāle ir prātā, ka ar mammu mēs nācām katru trešdienu uz kino. Vispirms bija tas Latvijas kinožurnāls (Kinožurnāli “Padomju Latvija”) un tad bija divas filmas. Pirmā bija, kā nu bija, bet otrā vienmēr bija gaidīta.

Kad es gāju apmēram kādā sestajā vai septītajā klasē, mēs visi te sēžam un priekšā tur atnāk biedrs Bērztīss un divas stundas lasa lekciju par[..] kongresa plēnuma lēmumiem. Divas stundas viņš nabadziņš stāvēja un lasīja un mēs pacietīgi, klusi sēdējām. Pēc tam bija priekšnesumi.

Un tad – es biju pavisam tāds sīks un tā (paceļamā) skatuve bija nolaista zemē un [..] stāv tādi stalti puiši – kādi septiņi, astoņi – es nezinu, cik tur bija tai ansamblī un dzied. Un visi stāv uz paaugstinājuma.[..] Es tikai vienu dziesmu atceros “Man nudien daudz naudas, maks ar kaudzi, neiet tas vairs ciet...” Atceros, kas mums pa skaistiem puišiem bija un tā dziedāja! Tās nebija revolucionāru dziesmas.

Tur kur tās drupas, tur bija liela māja, tur bija pienotava. Mēs katru rītu nācām, uz riteņa pāris kanniņas un manā bērnībā tur vēl mala biezpienu Jānis un Rota un krējumu kannās katru rītu ar zirgu veda uz Rūjienu. Un tad tur vēl bija pasts un veikaliņš mazs un augšpusē, tur vēl tagad ir tāds mūra galds un tur ir viens logs bet nu stikli izkrituši aiz vecuma. Tur mana mamma, Daces [Caunes] tētis un viņu māsa, viņi maziņi tur augšā piedzimuši un uzauguši, kamēr tēvs uzcēlis kārtīgu māju, lai ir kur dzīvot.

Stāsta Dace Caune

Mājas "Kārkliņi

Kāpēc Kārkliņus nosauca par Kārkliņiem? Vecaistēvs mums bija Peipe, bet viņa dzimta bija Kārkliņi, kas dzīvoja Vecsviņķos. [..] Vienam dēlam bija tikai meitas. Tās pārgāja citos uzvārdos. Vectēvs Peipe nosauca savu māju par "Kārkliņiem".

Vēršu krogs / mājas "Bāliņi"

Ir tā māja Bāliņi [..], bet sen senos laikos [tā] bija Ārgaliešiem, Idus muižai. Šo galu iedalīja no Rūjienas muižas klāti, un te bija Bāleņu ciems. [..] Rakstīts,ka mūsu vecāki ir [dzimuši] Vēršu muižā [..], bet patiesībā [tie bija] Bāliņi. [..] Ārgalieši bija Mazsalacas draudzē, šitas gals bija Rūjienas draudzē. Bahlenhoff – Bāliņu ciems. Tad tur ir visas tās mājas apkārt, sākot ar Kabuļiem, Mangām, Koglupes, tad ir Talči [..]

Mājas "Vērši"

Šitās mājas saimnieks dzima Virķēnu muižas Jānīšmuižā, Eduards Melderis. Vai viņš cēla šo māju – es nezinu. 1898.gadā Eduards Melderis no Vēršu muižas apprec Elizabeti Aueri no Andriņiem. Loppbiedrība atklāta Vērša kroga dārzā. [..] Eduards Melderis bija tirgotājs. Te bija veikals.[..], ir bijusi Idus Patērētāju biedrība. [..] No 1937. gada par pārdevēju strādāt sāka Augusts Brants. [..] Es vienreiz esmu bijusi šinī veikalā. Te bija tāda melna lete. [..] Es letei pāri neredzēju. Man nopirka konfekšu tūtu. Aizveda mājās, vienu iedeva, un teica rīt dabūsi otru. Es desmit reiz gāju prasīt: “Vai jau ir rīt?”

Vēršu klubs

Oktobra svētku pasākums šite (Vērša klubā). Biedrs no rajona nolasa referātu. Vacis (muzikants) ar savu kori tagad dzied “Internacionāli” un programmas vadītājs saka, ka visiem jāpieceļas kājās. Tālāk nāk tur “Ar kaujas saucieniem uz lūpam”un tālāk visas tās dziesmas. Tagad piesaka “Biedri, nu celieties kājās”. Divas, trīs tantes uzceļas. Citi skatās viens uz otru. Visi augšā ir. Beidzot tā vadītāja saka: ”Bet tas jau ir dziesmas nosaukums!”

Te (Vērša klubā) jau bija tie danči. Kamēr pārtina tās (kino) lentes, tikmēr kinomehāniķi palaida dančus.

Vēršu pasts un pienotava

Stāsta Daina Fromberga

Atceros to pastu, atceros, ka Karlisonu dzimta tur strādāja, atceros pienotavu, atceros, ka tur iekšā varēja aiziet un pieteikt tālsarunas[..]. Uz veikalu šad tad, reti atnācām, bet Melkos mums bija savs veikals. Tie bija kādi 70-tie, 80-tie gadi.

Vēršu krogs līdz II pasaules karam, vēlāk - pasts un pienotava

Mājas "Vērši" - kolhoza kantoris

Stāsta Olga Vilkaplatere

1969.gadā mani no Viļāniem šeit atveda Meisteru Juris par grāmatvedi. Ramatai bija vajadzīgs grāmatvedis. Es tikko biju beigusi tehnikumu un Valmieras ražošanas pārvalde nozīmēja uz šejieni. 1969. gadā iebraucām šeit pie šīs mājas, šeit man būšot jādzīvo. Tur kur tāda virtuvīte un kantoris aiz durvīm. [..] saimniecības daļas vadītāja nebija uz vietas, aizgājusi ogās, Sarma Smilde. Nav atslēgas, netiek iekšā. Nu, [kāpšu] pa logu. Attaisīja logu, tur tās eņģes, ienesa manu dīvānu, vienu radio, kas man bija līdzi un koferītis. [..]tā es šeit no 1.septembra līdz decembrim dzīvoju šeit un tad pārcēlos uz centru.

"Vēršpagalms"

Laila Lūses stāsts saņemts FB un Mesenger

Vērsis... Mana bērnība... šai ēkā bija pasts un pienotava. Pastā strādāja mana mammīte un Dzintra Karlisone. Pienotavā - tēta māsīca Rutiņa (Ruta Lūsīte)... Otrā galā bija liels siena šķūnis, kur glabājām sienu... ziemā ar ķerru vedu govīm... Otrpus pastam dzīvoja Sašiņš, miniatūrs onkuliņš, krievu tautības...labsirdīguma kalngals.

Uz pienotavu visi veda pienu nodot. Kā nu kurš... cits ar ķerru, cits ar riteni... Meisteru Vacis (Eduards), pie riteņa piesējis ķerru no "Patmuižām" katru rītu grabēdams bija klāt...un tad sākās lielās runas un smiešana pa visu "Vēršpagalmu"... Rutiņas tēvs -galdnieks Nikolajonkulis, Sibīriju pārdzīvojis, liela auguma vīrs, kādreiz atnāca... man bija bail no viņa... viņš slikti dzirdēja un skaļi runāja...

Otrā pusē pagalmam bija kantoris...

Nikolajs Kauliņš bija mana vecātēva Jāņa brālis... Rutas tante, Nikolaja vecākā meita, mana Tēta Jāņa Kauliņa māsīca, strādāja pienotavā. Mana mamma Lidija Kauliņa kopā ar Dzintru Karlisoni strādāja pastā... Mājās "Vērši" bija kantoris un kino zāle. Tajā zālītē svinējām apaļas jubilejas.

Gabaliņu tālāk Vērša darbnīca, kurā pavadīju pusi bērnības...ar konfekti vienā un uzgriežņu atslēgu otrā rokā...

video https://www.facebook.com/laila.luse/videos/2439922489394324

Partizāni

Stāsta Dainis Rasa

Partizāni ir bijuši te ir pieminēts Mangu mājas un par to mežsargu, kas it kā ir nodevis vai pareizāk sakot, it kā viņu sauc par nodevēju, bet tai brīdī kā es pats būtu rīkojies ir grūti pateikt. [..] te ir viens izcietis cietumu, par to, ka ir palīdzējis meža brāļiem, kas ir miltus malis Krievs Pēteris.

Kā radās Burtnieku ezers un ciems Vērsis?

2024. Valmieras novada kultūras projektā "Ko redzēja Naukšēnu lauvas…" bērnu veidota animācijas 3. filma “Kā radās Burtnieku ezers” - filmā apvienojas sensenas teikas un pavisam jaunas bērnu izgudrotas pasakas par Burtnieku ezera un apdzīvotās vietas Vērsis rašanos. Paldies Agritai Gruzdiņai par bērnu iedvesmošanu dziesmas radīšanā!

Sagatavoja Austra Baušeniece, Ramatā

EDUARDS MEISTERS Eduarda dēls (Vacis)

· Dzimis 1905. gada 26. maijā.

· No 1917.g. dzīvojis Valmieras apr. Idus (vēlāk Ramatas) pag. Patmuižā, zemnieku ģimenē.

Eduarda tēvs, arī Eduards Meisters, bija mūziķis – spēlēja vijoli, vadīja pūtēju orķestri, kori, mācīja arī skolā bērniem dziedāšanu. Viņš sarakstījas arī “Vijoļspēles mācību grāmatu”. Pēc šīs grāmatas Eduards (jun.) apguva vijoļspēli. Vijole kļuva viņa mīļakais mūzikas instruments.

Mūža nogali Eduards Meisters pavadīja dēla Modra ģimenē Ramatas pag. Patmuižās. Apglabāts Rūjienas Bērtuļu kapos.

Eduarda Meistera tēva orķestris (Ramatā). No Baibas Zilpaušas arhīva

Ramatas koris

No 1946. līdz 1963. gadam Eduards Meisters vadīja kori Ramatā. Koris koncertēja pašu mājās, kaimiņos, piedalījās skatēs. Tajā pašā laikā Meisters mācīja dziedāšanu arī Rauskas pamatskolā.

Meisters bija prasīgs diriģents, prasīja no koristiem disciplīnu, stāju, skaidru izrunu.

Ramatiešu dziedātās dziesmas:

· “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”

· “Saulīt tecēj tecēdama”

· “Pūt, vējiņi”

· “Dziesma par Salacu”

· “Jancis rijā”

· “Es neiešu šai vietā’i”

· “Bēdu manu lielu bēdu”

· “Reiz klusā vakarā”

· “Ak tu, skaisto meitiņ!”

· “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”

Vača kapela

Eduards Meisters vadījis arī lauku kapelas:

· 1938.-1943. g.

o Eduards Meisters – vijole

o Ludis Vorps – klarnete

o Pēteris Rezgalis – kontrobass

o Jānis Jostsons – cītars

· 1944.-1950. g.

o Eduards Meisters – vijole

o Jānis Lūss – ermoņikas, bajāns

o Imants Baltiņš – kontrobass

o Ēvalds Zilpaušs – akordeons

· 1956.g. – 1960.g.

o Eduards Meisters – vijole

o Zigfrīds Virsis – vijole, klavieres

o Eduards Vorps – klarnete

o Gunārs Tomsons – cītars

o Ēriks Gailis – kontrobass

o Jūlijs Smalkais – bungas

Eduarda Meistera kapella 60-tajos. Iespējams Melkas klubā. No Baibas Zilpaušas arhīva

· 1960.g. – 1966.g.

o Eduards Meisters – vijole

o Andris Leviatāns - kontrobass

o Jānis Serma – akordeons

o Ārijs Serma – cītars

o Modris Serma – bungas

o Modris Meisters – mazās bungas

Modra Meistera foto albums

1961. gada 3.jūnijs Vērsī

Vērša pirmā darbnīca, Eduards Meisters (Vacis) uz motocikla 50.gadi, 1959.gadā uzcel jaunu darbnīcu

Bērnības svētki ''Melkās'', labajā pusē koris (Ramatas), Eduards Meisters (Vacis) diriģents, uz skatuves bērni ar vecākiem, spēlēja Vača kapella

Kolhoza ''Jaunais Arājs'' dziesmu svētku dalībnieki Rūjienā

https://biblioteka.valmiera.lv/lv/novadpetnieciba/valmieras-apkaime-un-novadi/mazsalacas-novads/nozimigas-personibas-ramatas-pagasta-saimnieciskaja-attistiba-laika-perioda-no-1945-1990-gadam/

"Viduspatmuižas"

"Viduspatmuižas" pirmā skolas diena Modrim Meisteram

ciemats Vērsis mājas "Viduspatmuižas" ar viengadīgo sētu

Par "Viduspatmuižas" sētu, kas pēc gada jājauc nost.

M.M.: [..]Nu, te var apskatīties, kāda i' sēta, kura pēc gada jāplēš nost.

A.L.: Kas tā ir par sētu?

M. M. Tēvam brāļi sadomājuši, ka vajag mājai sētu riņķī. Veselu ziemu gājuši mežā, sazāģējuši dēļus, apsituši sētu un nākošā ziemā plēsuši ziemas viducī nostī, tapēc, ka zirgu no kūts nav ārā dabūjuši.

A.L.: Un kā sauc to sētu?

Modris Meisters: Viduspatmuižas.

[..]

A. L.: Man vēl precizējošs jautājums par to stāstu par to sētas būvēšanu - kāpēc zirgu nevarēja dabūt ārā no sētas?

M.M.: Vienkārši saputināja pilnu, tā sēta bija drusku augstāka pa metru visapkārt tai būdai un ziemā [..] nu, kad putinā sniegu un tad viņš aiz sētas aizķerās un un taisa tādu te kupenu, kamēr tā sēta ir līdzena un tad viņš putinā pāri tai līdzenais sētai. Un, ja tev šitā te i sniegs, tad zirgs nevar paiet pa viņu.

A.K.: Tāds valnis veidojās gar sētu.

Atšifrējums

M.M. : Modris Meisters

A.L.: Agita Lapsa

A. K. Anita Kūla

Vača kapella

Vača kapella 1960. gads

Vača kapella Eduards Meisters (Vacis) ar trompeti

Vača kapella spēlē ''Vēršos''

Vača kapella pilnā sastāvā 60. gadi. No kreisās: Eduards Meisters (Vacis), Jūlijs Smalkais, Valdis Mencis, Jānis Serma, nezināms, Juris Meisters, priekšā sēž - Zigfrīds Virsis(Džipsis),

Apvienotais Idus un Ipiķu simfoniskais orķestris. Instrumentu dāvinājumi Idus dāmu komiteja.

Fotogrāfijas no Annas Kauliņas ģimenes albuma

Elza Kauliņa ar meitu Ruti pie jaunuzceltās Kraujēnu saimniecības Vērsī. Ap 1941-1942.gadu.

Elza Ķibere (prec. Kauliņa) ar savu Ērenpreisa velosipēdu. 20.gs 30.gadu beigas.

Nikolajs Kauliņš ar savu pirmo traktoru. Vērsis, 20.gs 30.gadu beigas

Nikolajs Kauliņš (pa labi) ar savu traktoru darbā pie kūdras smalcināšanas. Vērsis, 20.gs 30.gadu beigas.

Nikolajs Kauliņš savā galdnieka darbnīcā Kraujēnos, Vērsis, 20.gs 30.gadu beigas.

Nikolajs Kauliņš, Kraujēnu saimnieks, 20.gs 30.gadi.

Vērša dejotāji ar savu vadītāju Nikolaju Kauliņu centrā (sēž). Aizmugurē vidū Latvijas Aizsargu formas tērpā Vača kapelas vadītājs Eduards Meisters. Vērsis, 20.gs 30.gadu beigas

Dzeņēnu saimnieka bēres. Attēlā pušķoti goda vārti māju ceļa galā, gājiena priekšgalā ģimenes pajūgā brauc ģimenes locekļi, divu zirgu vilkts katafalks ar aizgājēja zārku, aiz katafalka pavadītāji – apkaimes saimnieki. 20. gs 20.-30. gadi.

Dzeņēnu saimnieka bēres un izvadīšana no mājām. Attēlā katafalks ar aizgājēja zārku stāv mājas pagalmā. 20. gs 20.-30. gadi.

Fotogrāfija no Artūra Altberga kolekcijas.

M.Grimma (M. - Morics?) veikala, kas atradies Vērsī, iekšskats. Fotogrāfija datēta ar 1934.gada 01.novembri. Fotogrāfija lieliski ilustrē tā laika lauku veikala iekārtojumu un, galvenais, preču sortimentu! Piemēram, priekšplānā labi saskatāmas ratu asis, zirgu pakavi, dakšas, kanniņas; uz letes - bonbongas, svari; plauktos - trauki, konservi, kakao un citas preces.

M.Grimms (M. - Morics) nāk no Rūjienas Grimmiem (tēvs Johans Grimms, kuram bijuši seši dēli), kas bijuši samērā darbīgi un sabiedriski aktīva ģimene. Atrodamas ziņas, ka M.Grimmam bijusi arī tirgotava (veikals) Rūjienā, Raiņa ielā 10. Brālim Antonam - Rīgas ielā 31 - velosipēdu un mehāniskā darbnīca.

Fotogrāfs: nezināms.

https://www.facebook.com/photo/?fbid=782060403679507&set=gm.2806168796187713&idorvanity=2273676436103621

Komentārs no Līgas Siliņas - M.Grimma māsa Marta Grimma bija dzejniece.

Daces Caunas arhīva foto (Ipiķi, Vērsis, Idus)

Idus pagasta vecākais Augusts Kauliņš, 20.gs. 30.gadi.

Peipu ģimene no Idus pagasta Jaunkogulpēta. No kreisās - dēls Alberts Voldemārs, sieva Emma, meitas Milda (stāv) un Alma. Aizmugurē ģimenes galva Jānis Peipe. 20.gs. sākums.

Kārkliņu mājas saimniece Emma Peipe (no labās) ar māti Mārieti Ogu no Lapsām (Vērsī). 20.gs. sākums.

Idus pamatskolas audzēkņi pie skolas 20.gs. 1. puse. Foto no Daces Caunas ģimenes arhīva.

Vērsis

Labības kulšanas talka Idus pagastā Vērša apkaimē. Kreisajā pusē redzams dampis, kas darbina dzensiksnu, vidū pajūgs ar ūdens mucu tvaika katlam, pa labi – kuļmašīna. 20.gs. 30.gadi.

Saimniecības ēkas celtniecības darbi Jāņa Peipes Kārkliņos. (Vērsis, Idus pag.). Zem viena jumta izvietoti šķūnis, kūts, vāgūzis, pagrabs. Fonā redzama jaunuzceltā dzīvojamā ēka. 20.gs. 30.gadi.

Jaunzemu saimniecības jaunā dzīvojamā māja (Vērsis, Idus pag.) Saimniekoja Kauliņu ģimene. 20.gs. 20.gadi.

Nikolajs un Ermīlis Kauliņi iesvētību dienā Idus pag. Jaunzemēs (Idus pag), 1926.gads.

Vērša muzikanti (Idus pag.) No kreisās ar basīti Emīlis Kauliņš vai Nikolajs Kauliņš (atpazinēju domas dalās) 20.gs. 20.gadi.

Base, basīte jeb dižā base - tas ir latviešu tradicionālais instruments, kas agrāk bija izplatīts lauku deju mūzikas kapelās. Izmērā base ir līdzīga čellam un kontrabasam, bet tā kā tas bija tautas instruments, katrs pats to pašrocīgi izgatavoja pēc savām sajūtām.

Viduspatmuižu saimniecība (Idus pag.) Pa kreisi jaunā rija, centrā vecā dzīvojamās rijas ēka, līdzās jaunā dzīvojamā māja. 20.gs. 30.gadi.

Daces Caunas radinieku bildes dažādās vietās

Jauncelta māja ar verandu nezināmā saimniecībā (iespējams Idus vai Ipiķu pag.) 20.gs. 30.gadi.

Vasarassvētki Almas un Jāņa Bērzupu sētā Naukšēnu pagasta Breidās. 20.gs. 30.gadi.

Rudiņu dzirnavas Vilpulkas ciemā. Mala graudus vēl ap 1955.gadu. 20.gs. 30.gadi.

Rūjienas Lauksaimniecības skolas mājturības kursa audzēknes ar rokdarbiem. 20.gs. 20.gadi.

Vecsviņķos pulcējas radi. Pirmajā rindā no kreisās Jūla Podiņa dzim. Peipe, otrā Emma Peipe dzim. Oga, ar platmali Emmas Peipes vīrs Jānis Peipe Idus pag. Kārkliņu saimnieks. Aizmugurē stāv (no kr.) Emma Lielbārde dzim. Peipe un Lavīze Eglīte dzim. Peipe. Centrā ar lakatiņu sēž Anna Peipe dz. Kārkliņa.. 20.gs. 20.gadi.

Raksts Vidzemes Latviešu Avīzē 1855. gada 2. augustā

Ķeizariskas Kreis=tiesas vārdā:

Assesser (tiesnesis) v. Vrangell

Sekretērs v. Biršend

Nr 923. 10

Idwen (Idus) muižā (Rīgas Valmieras Kreisē (apriņķī) un Maz=Sallacas baznīcas draudzē) ir no Jurģiem 1856 gadā tā turienes Rotschematsch (Bālenhof) pusmuiža, ar 69 pūru vietām tīrumu zemi un ar vienu sienu=ienākumu, kura pēc to aprēķinumu no 10 gadiem ņemta un uztaisīta, no 228 4/5 gubām, kā arī ar tur klāt piederīgiem dārziem, ganībām un mežu=zemi, kā arī vienu šeņķi (krogs, iebraucamā vieta) priekš kroģēšanu, uz 6 vai vēl vairāk gadiem izrentējama. Tie, kuri uz šo rentēšanu gribētu zināšanu dabūt, lai dēļ norunas jo pie laika ar skaidrām liecībām par savu dzīves-kārtu un godīgu uzvešanu pie Idwen (Idus) muižas valdīšanas pieteicās.

Idwen (Idus) muižā, tai tai 10tā Juhli (Jūlijs) 1855.

https://www.digitalabiblioteka.lv/?id=oai:the.european.library.DOM:34955&q=idus%20mui%C5%BEa%20latvija&tab=2&of=1-1

Vērsis
https://lv.wikipedia.org/wiki/Vērsis_(Ramatas_pagasts)

- Vērsis ir ciems Valmieras novada Ramatas pagastā.

- 11 km no pagasta centra Ramatas, 26 km no novada centra Mazsalacas un 166 km no Rīgas;

- Apdzīvotā vieta izveidojusies pie kādreizējās Vēršmuižas pusmuižas (Balenhof);

- Apdzīvota vieta Idus pagastā;

- Padomju okupācijas laikā saukts par kolhoza ciematu «Jaunais arājs»

Stāsta Liene Rokpelne - Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

18. gadsimts

1789. gada 22. februārī savā pārziņā pārņemu Livonijas guberņas, Rīgas apriņķa, daļēji Salisburgasun Rūjienas zemēm piederošo Idus muižu, MagdalenasElisabetes dzimušas baroneses fon Budbergasģenerālleitnanta fon Numersa atraitnes personībā, kāpamatu uzdodot savam vīram 1781. gada 16. novembrī piešķirtās muižas tiesības no ķeisariskāsmajestātes.[..]

Savā pārziņā pārņemu ne tikai muižu, bet visas tai piederošās zemes un tai piedrošos brīvos un nebrīvosļaudis.

Idus muižā – 3 augstdzimuši; 5 amata meistari; brīviezemnieki 223; nebrīvie zemnieki – 495

Kopā 726

19. gadsimts

1821. gadā Idus muiža pieder landrātam fon Nummersam;

Idus jeb Idwen muižai piederoša pusmuiža Vēršumuiža jeb Balenhof, Bahlenhof, Bahlenhoff, Bahlinmuischa / Bāliņmuiža, Rotšematš (Rotschematsch) pusmuiža?

Vidzemes Latviešu Avīzes 1855. gada 2. augustā

Idus muižā 1808. gadā

- 2 dizčiltīgie; 3 brīvie ļaudis; 118 vīrieši (bauri); 230 sievietes (bauri)

- Kopā 353 cilvēki

1821. gada kartē neparādās. Bet pie muižu jeb precīzāk palīgmuižu nosaukumiem parādās

1821. gadā uzrādītas Baliņmuižai piederošas 22 saimniecības

Pirmā latviešu valodas dialektu karte(1881) Vistīrākā latviešu valoda

A. Bīlenšteins - Interesanti, ka šis areāls ziemeļos veido pussalu, iekļaujot Idu (Ibden) un Bāliņus (arī Vēršumuiža, Vērsis, Ramatas pag., (Balenhof)

-

Idus pagasts – Valmieras apriņķī, starp Ipiķu, Ternejas, Rūjienas, Sēļu un Mazsalacas pagastiem: pieder pie Mazasalacas ev. lut. draudzes.

- Pasta nodaļa Idus; tuvākā dzelzceļa stacija Rūjiena – 16 km

- Iedzīvotāju skaits (1931.) – 767

- Lielākie rūpniecības uzņēmumi : V. Šķiņka ķieģeļu ceplis un koku zāģētava Staklēs, Rūjienas Piensaimnieku sabiedrības krejošanas punkti Vēršu krogā un Idus muižā. Koloniālpreču tirgotava Vērsī, īpašnieks Morics Grimma

- Biedrības: Idus bibliotēkas biedrība, Idus mūzikas un dziedāšanas biedrība, Idus lopkopības biedrība, Idus lopkopības pārraudzības biedrība. 1924.g. Dibināta Idus – Mežgales lopkopības pārraudzības biedrība, 1926.g. Idus patērētāju biedrība, 1925.g. Idus savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība, Idus piensaimnieku biedrība, Idus piensaimnieku biedrība Vērsis.

- Skolas: 1931. gadā viena 6 klasīgā pamatskola ar 3 skolotājiem.

- Pie Vecrelles mājām atrodas 16. – 17. gadsimta kapenes.

- Idus muiža sadalīta 80 vienībās ( no tām 20 bijušās rentes mājas) kopplatībā 1685,39 ha.

(Avots: Latviešu konversācijas vārdnīca – 7. sēj. – Rīga: A., Gulbis, 1931./1932. -12344.lp.)

Vērša telefonu centrāle

Latvijas 1940. g. telefona abonentu sarakstā –Vērša telefonu centrālē bija 32 abonenti. Viens no tiem bija arī Eduards Melders “Vēršos”. VlNMInv.Nr. 40220

Valmieras pilsētas un rajona telefona tīkla abonentu saraksts 1964. gadam; Vērsis 79.lpp. VlNM Inv. Nr. 25227

Rūjienas pasta pagalmā
dedzinātas sakaru dienesta vērtības

Tālavietis, 02.09.1941.

- Sakaru pārvaldes komisārs kāds Krievijas latviestis, kas pēdējās dienāsuzraudzīja Rūjienas pasta darbību, devis rīkojumu visiem galvenākantora darbiniekiem un palīgnodaļām pārtraukt darbu un izpostīt visupasta telefona iekārtu. Rīkojumā, kādu saņēma arī Vilpulkas pasta telefona nodaļas pārzinis K. A. Skuja, bija teikts: Pārtauciet darbību un ar visu nodaļas iekārtas inventāru un vērtspapīriem dodieties uz Tartu. Neskatoties uz to, ka iepriekšējā vakarā nodaļu jau apšaudījagarām braučošie miliči, Skuja tomēr pavēli nepildīja, bet atvienoja tik telefona akumulatoru un kopā ar dokumentiem un naudu paslēpās mežā. Tā no laupītājiem paglābās lielākas naudas summas, ko vairākiiedzīvotāji bija iemaksājuši nosūtīšanai bankām. Mājās palikušie tuvinieki turpināja telefona darbību un palīdzēja nodibināt sakarus arIpiķu partizāniem un mežzini J. Briedi, līdzīgā kārtā izglābta arī Ipiķupasta un telefona palīgnodaļa. Citādi tas bijis Naukšēnos. Pasta nodaļas pārzinis tur, baidīdamies no Tartu brauciena, devies uz Rūjienu un komisāram personīgi nodevis visas nodaļas vērtības. Tās kopā ar Rūjienas pasta kantora dokumentiem vēlāk nodedzināja Rūjienas pasta kantora pagalmā.

- Naukšēnu pagastā atrodošo otro pasata telefona nodaļu “Intes” bijis uzdots izpostīt kādam sarkanarmijas kareivim. Tas savu uzdevumu atklājis partizāniem un ar to atļauju palicis Smilškalnu mājās par strādnieku. Daudzās vietās p.t.p.n. bija pamestas likteņa varā. Tā Mazsalacas palīgnodaļas Vērša aizbēgošais pārzinis komūnists Putnis centrālē atstājis māsu, neteikdams, kur pats aizbrauc. Šai nodaļā darbu turpināt, Lielvācijas armijai ienākot, atgriezās komūnistu padzītais Šmits.

Koki un krūmi - Valmieras rajons - Vērši (Bāliņu muiža)

apst. Ramatas pag. 09.10.73

Alnus glutinosa (L.) Gaertn. - melnalksnis

- Corylus avellana L. - parastā lazda

- Fraxinus excelsior L. - parastais osis

- Padus avium Mill. - parastā ieva

- Quercus robur L. - parastais ozols

- Tilia cordata Mill. - parastā liepa

- Thuja occidentalis L. - rietumu tūja

- Aesculus hippocastanum L. - parastā zirgkastaņa (1, d 16, h 6)

- Crataegus flabellata (Bosc) K. Koch / vēdekļa krustābele

- Crataegus submollis Sarg. - pamīkstā krustābele (7, d 5-6, h 3)

- Lonicera periclymenum L. - Vācijas vīteņsausserdis

- Philadelphus coronarius L. - parastais filadelfs

- Rosa 'Francofurtensis'

Rosa pimpinellifolia 'Plena' - noraglapu roze (cv.)

- Rosa rugosa Thunb. / rievainā roze

- Rosa 'Souvenir de le Malmaison'

- Salix fragilis L. - trauslais vītols

- Spiraea chamaedryfolia L. - goblapu spireja

- Spiraea media F. Schmidt - vidējā spireja

- Symphoricarpos albus (L.) S. F. Blake var. laevigatus (Fern.) S. F. Blake - strautu sniegoga

- Syringa vulgaris L. - parastais ceriņš

- Viburnum opulus 'Roseum' - parastā irbene (cv.)

Foto: Pie mājas "Vērši" pirms došanās uz Baltijas ceļu 1989.gada 23. augusts

Foto no Sermu ģimenes albuma.

Pirmā rindā no kreisās - Andris Lapiņš, Ilona Lenša, Rita Gluha, Ineta Jāgere - bērni Rihards un Ralfs Jāgeri, Judīte Meistere, Era Serma, Evija Serma, Lidija Kauliņa, Ārija Brīnuma, Uldis Eglīte, Ilze Eglīte, Guna Eglīte

Otrā rindā aizslēpušies aiz pirmās rindas no kreisās - Ilgonis Brīnums, Agrita Gluha / otrā rindā no labās Inga Karlisone, Ieva Lapiņa, nezināms vīrietis

Trešā rindā no kreisās - Mārtiņš Gluhs, Jānis Gluhs, Ārijs Serma, Sandis Serma