Satikšanās Ipiķu stāstu pēcpusdienās

Stāstu savīšanās ir BRĪNUMS – tik trausls un stiprs vienlaicīgi…

Par Ipiķu bruģi

Stāsta Agita Lapsa:

Es ierodos Ipiķos no Vilpulkas puses. Es braucu pa normālu lauku ceļu un pēkšņi man priekšā paveras bruģēta iela, bet mājas gar ielas malām nav. Tīrums un tīruma vidū bruģis. Es biju pārsteigta un domāju, kas tā par vietu, kur ar tādu vērienu, plašu lielceļu uzbruģējuši tīruma vidū! Kur ir palikušas visas tās ēkas kurām vajadzētu būt gar malām?  Izrādījās, neviens nevar paskaidrot, kas tas ir par bruģējumu...


Stāsta Iveta Buņķe:

Bruģi būvējuši starp divām muižām - Ķirbēnu (Ķirbeļu) muižu un Ipiķu muižu, lai (ķeizarienei)Katrīnai  būtu vieglāk pārvietoties, viņi ir uzlikuši bruģi. Tas ir vairāk nekā simt gadu vecs. [..]Neviens nevar izskaidrot vai bruģis ir līdz tai muižas mājai, vai līdz krogam, kur ir bijis kultūras nams, krogs un viss pārējais.

Stāsta Zane Jeske:

[..]esot bijis tā, ka Ulmanis brauca uz Ipiķu pagastu pirms kara un, ka tai laikā viņš esot iestidzis un pēc tam, kad Ulmanis ir aizbraucis, tad tāpēc tas posms ir bijis nobruģēts (stāstu stāstījusi vīra vecmamma).




Par Ipiķu dzērājiem 

Stāsta Zane Jeske:

Plāteris(Plāteri) un Ķirbēnu (Ķirbeļu) pagastos dzīvojuši cilvēki, kas lieliski aizrāvušies ar dzeršanu un ar kāršu spēlēšanu uz naudu. Līdz ar to ļoti tikusi bremzēta pagasta attīstība un dažādi nedarbi darīti. Viens no tiem negadījumiem un nedarbiem ir bijis šāds, ka pirtnieks krogā dzerdams, pat dabujis galu. Savukārt viens tiesas vīrs ar savu kalpu nu tik neganti sakāvušies, tā savillojušies, ka kalps zaudējis prātu, zaudējis prātu, iet mājās. Ko grib darīt? Meklē sievu. Ko ar sievu darīs? Grib sievu sist. Tad kad tie pārējie neļauj viņam to darīt, viņš aiziet ārā un pakarās.” Līdz ar to, kā jūs zinat, ne tais pagastos laikraksti lasīti, ne tur grāmatu krātuves bijušas un vienīgā izklaide jaunēkļiem svētdienās tikai krogā sēdēt, dzert un uz naudu kārtis spēlēt.

(no seniem laikrakstiem)

(fragments apkopots no portāla periodika.lv)


Par vieglprātīgo jaunkundzi


Stāsta Zane Jeske:

Reiz Iģes (Īģes) pagastā [..], dzīvojusi tāda jaunkundze, kurai uz mīlas lietām prāts vien nesies. Dažādi meņģēties, izrādīties, ar puišiem pakoķetēt utt. [..]Reiz šī Ķirbeļu stacijā, publiski, gaišā dienas laikā to lietu nodarījusi. Nu, acu liecinieks pēc tam viņai jautājis: “Nu, kā tad tev tur bija ar to žīdu?”, jo izrādās, viņa ar žīdu ielaidusies, nevis ar latvieti. Uz ko jaunkundze lepni atbildējusi: “Labāks, nekā latvietis!”

(fragmenti apkopoti no portāla periodika.lv)

Foto no Latvijas dzelzceļa muzeja

Iesūtīja Zane JeskeIpiķu stacija - foto: Dzelzceļa muzejs

https://www.railwaymuseum.lv/en/collection-online/foto-stacija-ipiki

Ķirbeļu stacija - foto: Dzelzceļa muzejs

https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-stacija-kirbeli

https://lv.wikipedia.org/wiki/Dzelzce%C4%BCa_l%C4%ABnija_R%C4%ABga%E2%80%94R%C5%ABjiena_(%E2%80%94Ipi%C4%B7i)

Ķirbeļu muiža


Kā ipiķieši tika pie jauna skolas nama

Skolotājas Elzas Paeglītes arhīvs, iesūtīja Zane Jeske

A. Tilts, Ipiķu pagasta vecākais
Par Ipiķu 6 kl. pamatskolas jaunbūvi bija sākts domāt un runāt jau ap 1892. gadu. No tā laika arī pagasta, sabiedrība sāka uzkrāt līdzekļus skolas nama būvei, bet iesākoties lielajam pasaules karam šī ideja bija  jāatmet un jāturpina mitināties vecā skolas namā. 1918. gadā, vācu okupācijas laikā, aiz nezināma iemesla nodega pagasta nams ar visu arhīvu, vērtslietām un skaidro naudu. Šajā negadījumā bojā gāja arī visa skolas būvei iekrātā nauda, sakarā ar ko skolas būves jautājums bija galīgi jāatliek. Pēc šī negadījuma skolas būves jautājums pacelts tikai 1922. gada 28. novembra pagasta, padomes sēdē, ar kuras lēmumu arī oficiāli atzīta jaunas, skolas ēkas nepieciešamība, bet tas sadūrās ar partiju laika lieko runāšanu un bezdarbību. Pēc minētā ierosinājuma gandrīz katrā padomes sēde pārrunāta skolas būves nepieciešamība, bet bez panākumiem. Lielām grūtībām nonācām līdz tam, ka būvprojekts tomēr sastādams un tā sastādīšanu uzņēmās Valmieras apriņķa būvinženieris P. Bērziņš, kura proiekts līdz ar maksas aprēķinu par Ls 70.000— apstiprināts 1923. gadā.
Līdzekļu trūkuma dēl, pirmā sākumā, pašvaldība ķērās tikai pie plāna paredzētā skolas nama vakara būves, kurai pamatakmeni iesvētīja 1926. gada J3. jūnijā, jo paredzēts, ka tuvumā esošais vecais skolas nams kopā ar jaunuzcelto nama dalu varēs atvietot telpu trūkumu līdz līdzekļu uzkrāšanai atlikušās ēkas daļas izbūvei.
1928. gada 7. janvārī jaunuzcelto skolas namu iesvētīja.
1929. gada 16. martā, aiz nezināmiem iemesliem, nodega vecais skolas nams līdz ar visu inventāru un citu iekārtu, kamdēļ pašvaldība nonāca grūta uzdevuma priekšā, jo jaunuzceltā skolas nama daļā nebija iespējams iekārtot klases, skolotāju dzīvokļus, skolēnu guļamās un citas telpas, sakarā ar ko bija, steidzīgi jādomā par skolas nama būves turpināšanu. Padome nāca pie slēdziena, ka atlikušas ēkas būves daļa pēc līdzšinējā projekta nav būvējama, kamdēļ projekts pārstrādājams. Un atkal, pateicoties partiju laiku liekām runāšanām, sākot no 1930, g. 1. februāra gandrīz katrā padomes sēdē tika runāts par skolas būves projekta grozīšanu, bet bez panākumiem.
Tikai 1933. gada 20. jūnija sēdē padome pieņēma būvinženiera P. Bērziņa pārstrādāto 6 kl. pamatskolas būvprojektu, un tanī pat gadā uzsāka skolas būvdarbus, kurus pabeidza līdz 1938. g. rudenim.
Ēkas būves galīgai nobeigšanai, ieskaitot iekš- un ārsienu apmetumu, krāsošanu un nepieciešamā inventāra un citu labierīcību iegādāšanai vēl iztrūka Ls 16.000, sakarā ar ko pagasts lūdza aizņēmumu Ls 8.000, jo par visu iztrūkstošo sumu nevarēja budžetā uzņemt līdzekļus procentu un kapitāla mazinājuma samaksai un tā galīgai ēkas nobeigšanai iztrūka vēl
Ls 8.000. 1938. g. 10. decembrī mūsu 6 kl. pamatskolā ieradās Pašvaldības d-ta vicedirektors G. Caucis, Tautskolu direktora un Valmieras apriņķa vecākā pavadībā un pasniedza pašvaldībai mūsu Vadoņa-n Valsts un Ministru Prezidenta lielo velti Ls 8.000 pabalstu skolās būves galīgai pabeigšanai. Šo velti ipiķieši uzņēma ar dziļu pateicību un patiesu prieku, jo tagad beidzot bija iespējams ilgi gaidītā skolas nama būvi galīgi pabeigt,
Šā gada vasarā vēl mūsu mīļotais Vadonis, mūs, ipiķiešus, pārsteidza ar savu apmeklējumu 30. jūlijā un, apskatot pagasta un skolas namus, norādīja, ka 6 kl, pamatskolā jāierīko ūdens sildītājs, kāds darbs veicams, līdz skolas sākumam, un kas arī tika izdarīts.
Visa skolas ēkas būve izmaksājusi Ls 73.724, no kuras sumas pašu līdzekli Ls 11.164; valsts aizdevumi Ls 12.000; pabalsti Lt 31.240, Valsts un Ministru Prezidenta ziedoiums Ls 8,000 un zirgu un kājnieku klaušu dienas par Ls 11.320.
Skolās nams celts divstāvu, koka: no ārpuses apmūrēts ar ķieģeļiem. Ēka domāta 100 skolēniem. Ēkas būve prasījusi materiālu sagatavošanai 680 kājnieku un 3 890 zirdzinieku klaušu dienas, kurās iedzīvotāji pildīja natūrā.
Sakarā ar Vadoņa Draudzīgo aicinājumu un viņa gādību 6 kl. pamatskolas kopgalda vajadzībām saņemts no firmas M. S. Kuzņecovs ēdamo trauku komplekts 70 personām.
Skolas namu iesvētīja š. g, 31. oktobrī.
Svinības ievadīta Valsts Prezidenta pārstāvis J. Leitlands, nesot sveicienus un vislabākos, novēlējumus no Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa.
Telegrāfiskus sveicienus bija sūtījuši iekšlietu ministrs K. V e i t man i s, Pašvaldības departamenta direktors J. Zankevics, vicedirektors Ģ. Caucis un daudz citi.
Apriņķa vecākais V. Vinters, nodeva skolai dāvanu — globusu.
Svinību noslēgumā dalībnieki jūsmīgi sumināja Zemes Saimnieku un skolu lielo labvēli, Valsts Prezidentu Kārli Ulmani un nosūtīja viņam padevības apliecinājumu un pateicības rakstu.


Par Emmu Pūci

Stāsta Olga Rasa:

Vīra vecmamma  ir Emma Pūce. Viņa ir dzimusi šajās Jaunkoglupiešu mājās 1889.gadā. Saimniecība bija bagāta. Kad māmiņa otrreiz bija stāvoklī un dzemdēja brālīti, māmiņa pēc kāda laika nomirst un Emmai paliek 9 gadi. Tēvs paņem citu saimnieci, jo māja bez saimnieces nevar pastāvēt. Māsa dzīvo Ramatā – Svīķe (Vīķe?) Ilze. Pārējo laiku meitene aug un skolojas, dzīvojot Ramatā. Paiet laiks, meitene izaug liela un pie mums Braslās jau ir izaudzis [..]precinieks. Un braucot šķūtīs, [..]uz Ramatas pusi, satiek šo meitu un pārved uz Braslām, tā saistot 3 pagastus- Ipiķus, Ramatu un Mazsalacu. Man izdevās viņu satikt dzīvu, 1977. gadā. Es esmu iepazinusies ar vīru  un man ir piedzimis dēls un viņš mani paņem līdzi uz Braslām, jo vecotantei bija dzimšanas diena[..]. Aizbraucam, viņa ļoti priecīga, bet viņai jāgodā ir par vecomāti, jo otra, var teikt mana vīra mātes māte, tā ir mamma,vecāmamma. Es viņam prasu, kāpēc tāda atšķirība? Viņa vienmēr gribēja, lai viņu īpašāk godā. Tad kad viņa ir 1949. gadā vīra vecāki izsūtīti, tad viņa vienīgā ir palikusi Braslās. Kad sākās pēckara gadi, kolhoza gadi, viņa pavadīja šo laiku Braslās un sagaidīja, kad ģimene atgriezās no izsūtījuma. Turējusi savu kanti līdz beigām. Viņu neizsūtīja tikai tāpēc, ka viņai nekas nepiederēja, jo visa zeme bija jaunajiem un viņa palika mājās. [..]Viņa nevarējusi izturēt to, ka pa pagalmu danco kuiļi, tāpēc lūgusi, lai uztaisa aploku.[..] Protams, bija viena istabiņa tikai un tāpat bija jāsaraujās, nāca kolhoza slaucējas iekšā un tā, bet nu savu viņa padarīja. Tas bija ļoti labi, ka viņa tur dzīvoja, jo vismaz uz Sibīriju varēja kaut ko aizsūtīt, cik nu tas bija iespējams.

Valdis Leska

Ģimenes albuma foto

Igaunijā no kreisās Eduards Ceriņš (Leska) no Ipiķi, "Jaunkavuļi" bija kārtībnieks Rūjiena. Mazsalaca. 20.-30-gadi.

No kreisās Eduards Ceriņš Leska no Ipiķi, "Jaunkavuļi" 20-30.gadi. Igaunijā bija brālēni un radiņi.

Ipiķos

Pirmais no labās Ādams Leska ar kundzi ???? Vidū Eduards Ceriņš-Leska kārtībnieks. Bilde Igaunijā pie radiniekiem. 1920-30.gadi.

"Jaunkavuļi" 70.gadi. Ipiķi.

Ipiķi - nezināmi ??? domāju pie upes Ramata....

Ipiķi pie Takurandes mājām 30-40gadi ???

Ipiķi mājas "Lāčplēsis" 70.gadi.

Ipiķi "Lāčplēši" 70.gadi. Elza


Lesku ģimenes bībele

Ģimenes saraksts 1937.g. 3.decembris

No Leskas ģimenes albuma

No Leskas ģimenes albuma

20-30-gadi Ipiķi no labās puses Edvards Ceriņš-Leska kārtibnieka priekšnieks Rūjienā un Priedītis Ipiķos

Mazsalacā

Mazsalacā

Rūjiena svētku gājiens 20-30.gadi.

Ipiķi pie Priedes 1920.-30.gadi

70. gadi pie Priedes - Ipiķi

Ipiķi 80-gadi


Padomju gadi

Ipiķi 70.gadi Vilnis Skalberga, Eduards Leska, Kārlus Baumanis, Indulis Čukurs, Uģis Liepiņš, Zilpautis?

Politpulciņa nodarbības kolhozā «Rosme», 1955. No labās puses trešā Maiga Reine (Leska) Valda Leka mamma. Šica Milda. No kresās puses ceturtā Rasma Reine (Jeske) Valda Leka mammas māsa. No labās puse otrā - Plūmite Šaša ??? un dzivoja Ipiķos "Dzirnavās" pēc "Dzirnavām" "Kalējos"



No kresās puses Alma-Kristīne Kupča-Leska Valda Leska vecāmāte Otra Elza Seržante.kaimiņiene. Ludrikson Spricis tā sauca ??? no Ipiķiem ap 1960. gadu.

No labās puses Alma Leska pie kaimiņiem

Edvards Leska pie kaimiņiem. Ipiķi 50. gadi.

Valdis Leska "Jaunkavuļi" Ipiķi ap 1970.gadu

Pasākums Ipiķos 60.gadi.no kreisās puses Milda Šica.Maiga Leska.

Ipiķi 70.gadi kāzas. Ligita Leska-Puikāne Jānis Puikāns un vedēji Rasma Jeske un Haris Jeske.


Skolotājas Elzas Paeglītes foto albums 1939.g

Iesūtīja Līga Siliņa / Zane Jeske

Meža dienas. 10.04.1939.

Skolas celtniecība tuvojās beigām, vajadzēja apkārtni apzaļumot.

Ipiķu skolas atklāšana. 

Ipiķu skolas atklāšana. 31.10.1939.

https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/43309/


Ziemassvētku pasākums Ipiķu skolā

k




Vadoņa ozola stādīšana. 

Nevar atrast periodikā, kad tas notika. Gan jau arī 1939.gadā. Varbūt pēc Ulmaņa viesošanās jūlijā.












Ipiķi

Stāsta Liene Rokpelne - Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

•Valmieras muzejs savā pētnieciskajā ekspedīcijā Ipiķos devas 1974. gada vasarā.
•Četrās dienās ekspedīcijas laikā ieguva 293 vienības. Lielākā daļa fotogrāfijas un dokumenti.
•Liela daļa fotogrāfijas tika iegūtas apsekošanas rezultātā, ierodoties uz vietas Ipiķos. Glabājas pārsvarā negatīvos.

Ķirbeļu muiža

Kartogrāfs Ludvigs Augusts Mellīns  (1754-1835)1798. fiksējis Ķirbeļu muižas vietu;

Neu – Karrishof kartē neparādās.

Fiksēts Karrishof Dorf  - Karisshof muižai piederošais ciems.

Ipiķu - Jaunkaristes muiža

Ippik – Neu Karrishof. Savulaik ietilpusi Pērnavas apriņķa Hallistes draudzē.
Sākotnēji funkcionējusi kā pusmuiža, tāpēc īpašnieki fon Ferzeni patstāvīgi muižā nav uzturējušies. Muižiņu pārvaldījis pārvaldnieks. Fon Fersenu dzimtas īpašumā bijis ilgu laiku – 1795-1918. Pēdējais oficiālais tās īpašnieks grāfs, Krievijas armijas ģenerālmajors, Krievijas galma virsmeistars Nikolajs fon Ferzens.
Nodibinoties Igaunijas un Latvijas republikām, fon Ferzeni zaudēja savas muižas, tai skaitā Ipiķus.

•1858. gada revīzijā Ipiķu-Jaunkaristes Muižas pārvaldības reģistrā uzrādītas 48 mājas. Īpašnieks grāfs, bruņinieks Paul von Fersen. 544 – vīrieši un 637 sievietes.


Ipiķu pagasts izveidojās no divām nelielām muižām - Ipiķu un Ķirbēnu.

Pēc 1920. gada  Ipiķu pagastā ietilpa esošais Ipiķu un agrākie Jaunkaristes un Plāteres novadi.

•Voldemārs Jingsts IPIĶU PAGASTA NAMĀ ATKAL UZVILKA LATVIJAS SARKANBALTSARKANO KAROGU, kad pēc tautas nobalsošanas Ipiķus pievieno Latvijai.
•No kādreizējā Rūjienas ģimnāzijas skolnieka Miķeļa Lūša atmiņām par Jingstu:
•«Vingrošanas skolotājs manā laikā bija Rūjienas policijas iecirkņa priekšnieks igaunis Jingsts. Milzīgi resns un stingrs.»
•Savukārt Moisakila  pēc tautas nobalsošanas 1922.g. - tika iekļauta un pievienota Igaunijas teritorijai.

Ipiķu ciema padomes ēka 1974. gads Foto: Valmieras muzeja fotogrāfs K. Kļaviņš

Ipiķu muižu pēc  1920. gada agrārreformas, kopplatībā 603,55 ha, sadalīja 31 vienībā, no tām 3 bijušās rentes mājas.

       Kungu māju piešķīra pagasta vajadzībām, vēlāk tur ierīkots pagasta nams.

      Ķirbēnu muižu, kopplatībā 234,01 ha sadalīja 14 vienībās, no tām 1 bijusī rentes māja.

Ipiķu pamatskola

Uz paaudžu paaudzēm Ipiķu skola paudīs mūsu laikmeta slavu!

1939.g. 10. decembrī Ipiķu 6.kl. pamatskolā ieradās ar Valsts prezidenta un Tautas Vadoņa Kārļa Ulmaņa vēstījumu un veltēm pašvaldību departamenta  vicedirektors G. Caucis līdz ar tautskolu direktoru M. Sosti, pašvaldību departamenta lauku nodaļas vadītāju J. Ziemani, kurus pavadīja  Valmieras apriņķa lauku pašvaldību vecākais V. Vinters, tautskolu inspektors K. Streipa un apriņķa būvinspektors P. Bērziņš.

Skats uz jaunuzcelto Ipiķu pamatskolu, 1939. gads

Ulmanis Ipiķos

•Rūjienas Vēstnesis» 1939.21.07.: «[Pēc Rūjienas prezidents apskati turpina novadā. [..] Jau pēc pāris kilometriem ceļš kļuva arvien bedraināks un nelielie satrunējušie tiltiņi zem automašīnu svara salūza. Uz mērķi devās tikai Prezidents, bet pārējās mašīnas devās atpakaļ. Kad pēc stundas Prezidentu sagaidīja pavadoņi, viņš ziņoja, ka šis «šķēršļu brauciens» valstij nebūs lēts. «Tagad pārliecinājos, cik grūti pie šī ceļa atrodošām 10 lauku saimniecībām sasniegt Rūjienu, nogādāt tirgū lauksaimniecības ražojumus. Ceļš steidzami jālabo, kaut arī tas prasītu lielākus līdzekļus.

1938. gads Ipiķu pagasta pašvaldības darbinieki un ievērojamākās celtnes. 1. rindā (augšējā) no kreisās: 1. Ipiķu pagasta valdes locekļu kopbilde, 2. Ipiķu pagasta vecākais Alfrēds Tilts, 3. Ipiķu pagasta valdes sekretārs Teodors Alziņš, 4. Ipiķu pagasta valdes revīzijas komisijas locekļu kopbilde. 2. rindā no kreisās: 1. Ipiķu pagasta tiesas locekļu kopbilde, 2. Ipiķu pagasta padomes locekļu kopbilde, 3. Ķirbeļu dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Valka–Ipiķi. 3. rindā no kreisās: 1. Ipiķu pamatskolas ēka, 2. Ipiķu pagasta valdes nams, 3. Ipiķu pagasta tautas nams. Fotomontāža.

https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/550873?filter=place:Valmieras%20apri%C5%86%C4%B7is,Valmieras%20rajons

Ipiķu pagasta koris un orķestris

Ipiķu pagasta koris un orķestris 1907. gads, Domājams, ka pēc kāda koncerta Rūjienā. Fotogrāfs nezināms.

•1931. gada 2. augustā  tika svinēta Ipiķu kora 50 gadu jubileja «Rijas» parkā.

«Kora pašreizējais priekšnieks Arnolds Rikmanis. Kori dibinājis  1881. gadā skolotājs Švalbe, bijis arī tā pirmais diriģents,  tagad kori vada A. Rikmanis un tā palīgi Freivalde, Mesters un Krūmiņš. «Lūsēnu» māju īpašnieks Kārlis tilts nodod savu «Sedlu kalniņu» vietējā kora rīcībā, lai tur ierīkotu parku.»

(Nr.169., 1931.g. 03.08.) Brīvā Zeme

Skolotājs un diriģents Arnolds Rikmanis.

Idus un Ipiķu apvienotais orķestris  ap 1925.g.

Vidū -2.r. no kr.2. vadītājs Ed. Meisters, blakus Ipiķu pagasta Mūzikas biedrības valdes priekšsēdis un Ipiķu orķestra vadītājs Ansis Ludriksons.

Satiksme

Satiksmes autobuss Valmiera – Rūjiena, piestājis ceļa malā blakus ceļa šķūrei. 20. gs. 20.-30.g.

Skats uz  Ipiķu krustojumu. Ceļa staba norādē redzma Meizakila Igaunijā, un Rūjiena.

Neatņemama sastāvdaļa - dzelzceļš

•Rīgas–Valkas–Pleskavas dzelzceļa līnija bija platceļu līnija, izbūvēta Krievijā pieņemtā 5 pēdu=1,524 metra platumā. Pirmo šaursliežu dzelzceļu Latvijas teritorijā atklāja 1897. g. 1. VIII., kad kustībai nodeva Valkas – Ipiķu 67 kilometru garo līniju, kas turpinājās Igaunijas teritorijā līdz Pērnavai.
•To ekspluatēja tolaik privātā I. Krievijas pieveddzelzceļu sabiedrība. Līnijas ceļu platums–0,75 metra. Valkas–Ipiķu privātais dzelzceļš nepārtraukti atradās Dzelzceļu virsvaldes pārzināšanā un ekspluatēšanā līdz līnijas pāriešanai pirkšanās ceļā valsts īpašumā.
•1937. gadā būvētā līnija Rīga – Rūjiena oficiāli slēgta 1996. gada rudenī. Pēdējais vilciens no Rūjienas stacijas izbrauca 21. 09. (citviet parādās ziņas, ka jau 8.04. pārtraukta satiksme līnijas pēdējā posmā :Rūjiena – Ipiķi. ).

Darbi uz Rūjienas – Meizakīlas šaursliežu dzelzceļa līnijas.

1920. gada Latvijas valsts dzelzceļu kartē – Ipiķi – oficiāli  vēl tiek iezīmēti kā PLĀTERE. 1921. gada 1. septembrī Latvijas dzelzceļu direktors paziņo, ka «14 dzelzceļa stacijām latviskoti to nosaukumi.. To skaitā Plātere pārdēvēta par Ipiķiem. Nekavējoties jāmaina stacijas uzraksts un jāpārtaisa tās zīmogs».                         


Ipiķiešu devums

Meža stādīšana Ipiķu mežniecībā, 1932. gads. 3. no kreisās Vera Pūce

Ipiķu skolas mazpulcēni ar vadītāju, skolotāju Rikmani ap 1938. gadu.

Foto no Valmieras apriņķa skolu albums, foto J. Staņko, 1936.g.

Ipiķu skolā rīkotais uzvedums „Sniega vīrs” ap 1937. gadu. Priekšplānā 1. no kreisās Vilma Šmite.

Rūjienas pienotavas Ipiķu piena savāktuve – agrākā krejotava (līdz 1977.g.). Ēka celta 1939.g.  Foto ap 1960. gadu.

Morica Grimma veikals Ipiķos – iekšskats. Pārdevējs Jānis Krievs. Foto 1933. gads




Zināmi ipiķieši

Paukšēni

•1877. gada pavasarī pirmās latviešu jūrskolas Ainažos vadītājs Kristians Dāls (1839-1904) devās uz Vāciju un Lībekā par 45 000 sudraba rubļu nopirka 250 tonnas lielu tvaikoni «Luize».

•tā vadību uzticot tālbraucēju kapteinim Jānim Kurseinim.
•«Luizes» komandā bija arī stūrmanis Eduards Paukšēns no Ipiķiem. Pirmais Eiropas kuģis, stūrmaņa Eduarda Paukšēna vadīts, 1878. gada septembra rītā saullēktā pienāca Toboļskā (Krievija).

Par jūrniekiem, brāļiem Paukšēniem no Ipiķiem grāmatā “Tēvu zemes novadā” Valmiera, 1996

Mežsargs Jānis Paukšēns ar ģimeni Ternejas pagasta „Vecmaristās” 1911. gads. Stāv no kreisās Jānis Paukšēns (1899-1982) ar māsām Elfrīdu, Emmu, Mildu; pirmajā rindā sēž ģimenes galva – mežsargs Jānis (? – 1911) Paukšēns ar sievu Annu.

Sēž Rihards Paukšēns, no labās Riharda brālēns Jānis Paukšēns, ap 1917. gadu. Rihards no „Jaunmaristām”, Jānis – no „Vecmaristām”.

Jānis Dimza

JĀNIS DIMZA, dzimis 1906.g. 1. novembrī Ipiķu pagasta Igaļos.

Dimza kļuva par latviešu vispusīgāko vieglatlētu, desmitcīņnieku. 30-to gadu sākumā viņš bija jau Latvijas meistars desmitcīņā un bagāts daudzām starptautiskām uzvarām. Viņam piederēja Latvijas rekordi vairākās vieglatlētikas disciplīnās.

1932.g. Losandželosā desmitcīņā pēc 8 disciplīnām bija otrā vietā, bet lecot ar kārti, savainoja kāju un bija spiests no tālākās cīņas izstāties.

1940. gadā NKVD Dimzu apcietina, un izsūtījumā viņš aizgāja bojā.

Voldemārs Dimze 

Voldemārs Dimze (09.08.1902. – 22.1942.22.)

•Kinoaktieris, kinodarbinieks. Latvijas armijas Aviācijas pulka kapteinis, piedalījies Latvijas Brīvības cīņās.
•      Galvenās titullomas - filmā «Lāčplēsis» (Jānis Vanags) tēlotājs (1930). Radījis iespaidīgu, cilvēcisku, vienkāršības apdvestu brīvības  cīnītāja tēlu. Panākumus lomā lielā mērā  noteikuši Dimzes piemērotie ārējie dotumi.
•      1941. – 1942. g. strādājis par filmu sabiedrības «Ostland – Film G. m. b. H.» Rīgas nodaļas inspektoru.
•      Voldemārs Dimze apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1928.).

Vairāk par Voldemāru Dimzi https://www.valmierasnovads.lv/lidojosais-aktieris-valmieras-novadnieks-voldemars-dimza/?fbclid=IwAR3AwT1smnisglLwDlz6QLZ2PmT902Xuj3Ge9exOiv9SpgcQfwdbzfeAS2o

Ervins Reinholds Adalberts Volfeils

Ervins Reinholds Adalberts Volfeils, Erwin Wohlfeil 17.02.1900. (pēc v. st.) jeb 1.03.1900. Dzimis Ipiķu dzirnavu īpašnieka ģimenē kā jaunākais dēls – miris 1991. gada 26. X. Bīlelfeldē, Vācijā.

Viens no savulaik populārākajiem Latvijas vācbaltiešu gleznotājiem un grafiķiem.

Starp 8 jaunajiem māksliniekiem, kuri 1929. gada rudenī sekmīgi beidza Latvijas Mākslas  akadēmiju - arī Ipiķos dzimušais Ervins Reinholds Adalberts Volfeils, kurš savu diplomdarbu

"Māte ar bērnu" aizstāvēja pie profesora, grafiķa  Riharda Zariņa


  • Harijs Liepiņš (1927—1998) — aktieris, tautas skatuves mākslinieks, vairāku grāmatu autors dzimis 1927. gadā Ternejas pagastā (tagadējā Ipiķu pagastā)

Ipiķieši svētkos

Kāzas Ipiķu pagastā, redzami kāzu viesi netālu no Ķirbēnu Surmiem ap 1930.gadu.

Puikānu ģimenes kāzas Ipiķos. Fotogrāfs K. Radeckis Rūjienā ap 1919./1921. gadu

Kāzu viesi ar muzikantiem mājas priekšā, igauņu kāzas „Vec–Oļļās”.  Ap 1910.-1915.g.  Fotogrāfs nezināms.


Pēckara gadi

1940. g. 7. novembris. Lielās Sociālistiskās Oktobra revolūcijas 23. gadskārtai veltītais svinīgais gājiens Ipiķos pie skolas.

Bērnības svētki kolhozā «Rosme», domājams 1954. gada vasarā.

Kolhoza «Rosme» bērnudārza audzēkņi ar darbiniecēm 1954. gada maijā. Kolhoza pārziņā esošais bērnudārzs bija atvērts kā pirmais Valmieras lauku rajonā.


Politpulciņa nodarbības kolhozā «Rosme», 1955. 

Kolhoza «Rosme» dzīvojamās mājas Ipiķos
(18 dzīvokļu māja; celta 1970. gadā)
1974. gads. Foto:  K. Kļaviņš

Kolhoza «Rosme» Nuķu liellopu ferma, celta 1965. gadā 102 govīm, strādā 4 kopēji. Foto: 1974. g. 20.jūnijs, K. Kļaviņš



Kolhozs «Rosme»

Kolhoza “Rosme” centra kalte, celta 1966. gadā. Diennakts jauda 30 tonnas. Strādāja 2 maiņas sezonā, katrā 2 cilvēki. 1974. gads. Foto: K. Kļaviņš.


Kolhoza “Rosme” Centra garāžas transporta vienību novietošanai (celta 1971). Foto: 1974. K. Kļaviņš.

Pavediens

Man saule dod pavedienu,un vērpju es dienas.
Ratiņš čīkst, un pavasaris smaržīgāks liekas.
Es vēlos nodot savu kamolu tālāk,
Lai arī citiem dienas rit raitāk.
Lai tās piepildītas ar saules diegiem,
Apzeltītas - , un pavasara smaržas liegiem.
Es gribu, lai katram ratiņš čīkst,
Lai saules kamoliņš kā pavasara asniņš dīgst.
Man saule dod pavedienu, un vērpju es dienas,
Ratiņš čikst, un pavasaris smaržīgāks liekas. 
                                                                          Lelde Ančevska 

Divkājaini medus lāči

Ipiķos kādreiz bijis teiciens «Pirmo reizi šogad redzu raibu tauriņu, būs daudz medus» izrādās, ka savulaik tauriņu vietā Ipiķos redzēti divkājaini medus lāči!

Pilsoniskais nedēļas laikraksts «Valmierietis» 1929. gadā (Nr. 2., 30.08.) saviem lasītājiem vēstīja :

«Medus lācis Ipiķu pagastā!  «Vec – Mišļu» mājās nezināmi ļaundari uzlauzuši bišu stropus un izrāmējuši rāmīšus ar medu un bišu periem. Nemākulīgas rīcības dēļ bites nobeigušās. Aizdomas par šī nedarba pastrādāšanu krīt uz valmierieti Eduardu Balodi, no Lūšu ielas 46, kurš nozieguma dienā redzēts «Vec – Mišļu» dārzā rīkojoties ap stropiem un laižot tanīs dūmus. Kārumniekam draud bargs sods!»

Galerija

Foto mirkļi no Ipiķu stāstu pēcpusdienām

Uzklikšķini uz bildes, lai atvērtos visa galerija

Valmieras novada pašvaldības finansētas neformālās iedzīvotāju iniciatīvas grupas/biedrības/nodibinājuma projekts

LĪGUMS Nr.06.21/3.30.1.2/22/14

LĪGUMS Nr.06.21/3.30.1.2/23/34