Bērnības un skolas laika stāsti - Ipiķi
2024.gada 13. septembrī Ramatas, Vērša, Ipiķu un Mazsalacas stāstniekus gaidīja ciemos Mairis Čukurs, kurš rūpējās par mājām “Eglītes”, kurās dzīvojis Reinis Sepps – izcils igauņu tulkotājs, mitologs, dzejnieks, kā arī mežabrālis, kuru izsūtīja uz Sibīriju, bet viņš tik un tā spēja pastāvēt cauri laikiem ar savu alternatīvo garīgo dzīvi. Par Sepu uzņemta dokumentālā filma: Teejuht mütologiasse (“Ceļš uz mitoloģiju”, rež. H. Karis, 1996). Lai iemūžinātu viņa piemiņu, Mõisakilā ir nodibināta Reiņa Seppa draugu biedrība.
Reinis Sepps ir dzimis 1921. gadā, bet 1971. gadā par eposa «Vecā Edda» tulkojuma honorāru viņš Ipiķos nopirka «Eglītes» un tajās nodzīvoja līdz 1995. gadam, kad viņu turpat dārzā netālu no mājas guldīja zemes klēpī.
Rudens saule mūs lutināja, kā apgalvoja I Mairis Čukurs – Eglītēs pagalmā valda pārpasaulīgs miers… Ieejot šaurajās mājas “Eglītes” istabiņās Maira Čukura stāstījums par Reini Seppu uzbūra Seppa klātbūtnes sajūtu – dīvaino, savā mitoloģijas pasaulē dzīvojošo ipiķieti, no kura dažkārt apkārtējie iedzīvotāji pat baidījušies, tomēr viņam piemitis ārkārtīgs pievilkšanas spēks / harisma, kas radīja interesi un drosmi tomēr ar viņu komunicēt. http://kultuur.elu.ee/ke505_sepp.htm
Reinis Sepps “Eglītēs” https://www.sirp.ee/archive/2001/01.06.01/Kirjand/kirjand1-1.html
Paldies Ipiķu pagasta bibliotēkas vadītājai Dignai Liepiņai un Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vadītājai Zanei Jeskei par palīdzēšanu Sepa mājas pasākuma organizēšanā.
Tālāk stāstnieku pēcpusdienā ieskanējās dramatiskā nots, jo pasākuma dalībnieku saulaino/mierīgo pēcpusdienu lapenē pie Ipiķu vecās skolas pārtrauca draudīgs negaiss…
Tāds stāstnieku pasākums mums vēl nebija bijis, ka diktafonā ierakstot stāstus dzird vairāk negaisa blīkšķus nekā stāstus… Un ik palaikam izskan arī tramīgāki iesaucieni – “Ak, neieper tik mums blakus!”, jo pērkona dārdi bija pavisam tuvu un troksnis apdullinošs. Dalībnieki smējās, ka Pērkontēvs dusmojas, kad stāstam skolas laiku blēņas… bet stāstnieki ir izturīgi un turpināja stāstīt savus stāstus… Kā vēlāk sapratām, tājā negaisā cieta Burtnieku dižozols. Agitai Lapsai un Dacei Liepai ir patiess prieks par aktīvo jaunizveidoto Ramatas stāstnieku kopu, kura kopā ar Mazsalcas stāstnieku kopu aktīvi darbojas jau trešo gadu projektu ciklā “1, 2, 3 – tie_citi_būs drīz…” , “4, 5, 6 – tie mums ar' nav sveši...” un tagad “7, 8, 9 – areče nu – te viņi!”, kas norisinās Ramatā, Vērsī un Ipiķos.
Šajā projekta daļā pievēršamies vēsturiskajām fotogrāfijām, bērnības un skolas laika stāstiem.
Projekta ietvaros aktīvo iedzīvotāju grupa "Vērsis var" sadarbībā ar Valmieras integrētās bibliotēkas novadpētniecības eksperti Agitu Lapsu un biedrību “Attīstības un inovāciju mācību centrs” turpinās izzināt Igaunijas pierobežas stāstus un notikumus, kā arī vākt un digitalizēt senās fotogrāfijas. Projekts turpināsies līdz 2024.gada novembrim.
Valmieras novada pašvaldības finansētas neformālās iedzīvotāju iniciatīvas grupas/biedrība/nodibinājuma projekta īstenošana LĪGUMS Nr.06.21/3.30.1.2/24/_
Sagatavoja
Dace Liepa projekta “7, 8, 9 – areče nu – te viņi!” vadītāja